Avots: www.camus.fr

 

Ir drēgns? Labiem draugiem – vienmēr labs konjaks! :))) 

Šo rakstu varētu iesākt līdzīgi kā iepriekš – visi konjaki ir brendiji, bet ne visi brendiji ir konjaki.
Informācijai – brendijs ir destilēts vīns.
Konjaku (Cognac) izgatavo Konjakā, Francijā (Cognac, France), un tiesības izmantot konjaka nosaukumu ir tikai uzņēmumiem, kas ražo dzērienus pēc noteiktas tehnoloģijas šajā vīndaru reģionā. 1856. gadā pirmoreiz tika ieviesta konjaka marku reģistrācija, un kopš tā laika ir reģistrēti vairāk kā 16000 konjaku marku. Konjaku hierarhijas pamatā ir divi rādītāji: spirtu izcelsme un to vecums.

 

Vīnogas

Konjaka ir pasaules lielākais vīna dārzs. Jau izsenis šeit tikušas kultivētas baltās vīnogu šķirnes.
Tā kā klimats šajā reģionā ir diezgan vēss, vīnogas reti nobriest pilnībā, kaut arī tās novāc mēnesi vēlāk nekā Bordo reģionā. Gatavojot materiālus vīna ražošanai, ir jāizpilda noteiktas prasības:
- presējot ogas, tās ir tikai nedaudz jāsasķaida;
- aizliegtas šneka preses, jo tās sadrupina kauliņus un tad misē nonāk nevēlamas eļļas un skābes;
- raudzēšana notiek 50 līdz 200 hektolitru lielās tilpnēs. Ir aizliegta šaptalizācija (cukura pievienošana sulai), lai paaugstinātu spirta saturu. Ražotājiem ir aizliegts veikt tādas operācijas kā filtrācija un apstrāde centrifūgā. 

Avots:www.camus.fr 

Destilācija

Vīnu Konjakā šodien izgatavo tāpat kā 400 gadus atpakaļ. Nonākot destilācijas posmā, tas ir tāds pats, kā pēc raudzēšanas toverī – ar rauga nogulsnēm un "pienainu" saduļķojumu, kas piešķir spirtiem īpašu aromātu. 
Lai spirts būtu augstvērtīgāks, destilācija jāveic pēc iespējas ātrāk. Likums nosaka galējo datumu – 31. marts, līdz joku dienai. Jo pēc 1. aprīļa destilēto dzērienu vairs nevar saukt par konjaku. Lai iekļautos termiņos, vīndariem nākas strādāt caurām diennaktīm, jo dažreiz vīns, gaidot pārtvaicēšanu, līdz 5 mēnešiem tiek nostādināts uz nogulsnēm. Šajā posmā tiek radīts konjaka spirts (eau-de-vie).
Konjaka destilēšanai ir stingras prasības:
1. tā jāveic tikai Konjakas zonā;
2. var izmantot tikai speciālus pārtvaicēšanas kubulus; 
3. destilācijai jānoris divos posmos:
- pirmajā posmā – vienkārša pārtvaicēšana ar mērķi izvilkt no vīna etilspirtu kopā ar citām gaistošām vielām.
- otrais posms – frakciju pārdzīšana. Pienācīga uzkarsēšana ir svarīgs posms, kura laikā spirts tiek lēnām un akurāti pārtvaicēts.

 

Nostādināšana

Iegūtais spirts vēl nav konjaks, tam ir nepieciešama nostādināšana, kas ilgst ne mazāk kā 30 mēnešus, dažreiz arī daudzus gadu desmitus. Pamatā konjaka spirtu izvieto jaunās mucās, bet pēc tam, atkarībā no konjaka nama stila, pārlej jau izmantotās mucās. Pēc tam, nepieciešamības gadījumā, arī vecākās. Lai izslēgtu “atšķaidīšanu”, konjaka noliktavas ir jānodala no ēkas, kur tiek uzglabāti pārējie spirti. Konjaku spirtus pirms asamblēšanas glabā atsevišķās telpās.

Asamblēšana ir viena no ražošanas procesa visatbildīgākajām stadijām. Konjaka gadījumā visi tā organoleptiskie raksturojumi no gada uz gadu ir jāatdarina ar nemainīgu precizitāti. Tas nav viegls uzdevums, tāpēc konjaka ”salikšanu" ikreiz nākas sākt no jauna. Parasti komponentu skaits konjakā ir ap 10 spirtiem, bet var būt līdz pat 200 atšķirīgiem spirtiem. Konjaka salikšanu uztic augstākās klases speciālistam, kura deguns ir „dārgāks par zeltu”. Tos sauc par pagraba meistariem. Pēc asamblēšanas konjakam var pievienot likumā atļautos komponentus: cukura sīrupu – lai mīkstinātu produkta garšu un kolleri, t.s. karamelizēto cukuru, kas piešķir noteiktu krāsu.
Konjakā ir jābūt ne mazāk kā 40% spirta, bet ļoti veciem konjakiem ir izņēmumi, piemēram, 1834. gada konjakiem stiprums var būs 34%. Maksimālais spirta procents nav ierobežots, bet parasti sastāda ne vairāk kā 56 %. Pirms konjaka saliešanas to filtrē.
Millesīmie (millésime - viena gada ražas) konjaki, kas ir liels retums. Kā arī tā statusa iegūšanai ir jāpieaicina komisija, kura noplombē mucu. Tad gadu pēc gada to atkal pārbauda, un tā katru gadu visas izturēšanas laikā.
Apzīmējumi uz etiķetes parāda konjaka vecumu. Daži no tiem:
- VS (Very Special) izturēts ne mazāk kā 2 gadus. Šie konjaki parasti ir asi, jo tik īsā laikā nevar iegūt maigumu.
- VSOP (Very Superior Old Pale), Maison Prestige Qualite Speciale, izturēts ne mazāk kā 4 gadus.
- XO (Extra Old), Imperial, Old Vintage, Napoleon, Ekstra, Hors d’Age ne mazāk kā 6 gadus izturēti, bet parasti vidēji ap 15-20 gadiem, piemēram Camus XO ir 35 gadus vecs.


No spilgtākajiem konjaku piemēriem, ko Eirovīns piedāvā, ir CAMUS ģimenes izcilie, elegantie un retie konjaki. Pacietība, rūpība, cieņa un radošums caurvij CAMUS ģimenes tradīcijas kopš 1863. gada, jo piecās paaudzēs pieder vienai ģimenei. Rūpīgi sargātā neatkarība ir labākā garantija CAMUS konjaku unikalitātei un kvalitātei. CAMUS X.O. ir sabalansēts, izmeklēts un elegants konjaks, kura buķetē ir unikāli ziedu aromāti. Konjakam ir dzidra dzintara krāsa ar sarkaniem atspulgiem un garša, kurā savijas žāvētu augļu, lakricas, mandeļu un lazdu riekstu notis. Pārsteidzoši ilgstoša un smalka pēcgarša.

 

  

 

 

 

 

Citi konjaki vinuoutlet.lv  >>>