Avots: www.daumas-gassac.com

Francija ir vīnkopības lielvalsts, kuru daudzi uzskata par vīna kultūras etalonu ar pasaulē atpazīstamiem, smalkiem dzērieniem, visiem zināmiem vīnu reģionu nosaukumiem un augstas kvalitātes vīniem.

Vīna definīcija radās tieši Francijā – vīns ir dzēriens, kas iegūts pilnīga vai daļēja svaigu vīnogu vai vīnogu sulas spirta raudzējuma rezultātā. Šodien ir zināmas pāris tūkstošu vīnogu šķirnes, un zinātne, kas nodarbojas ar to izpēti, tiek saukta par ampelogrāfiju. No visām eksistējošām vīnogu šķirnēm tikai dažus desmitus var nosaukt par elites - jeb vīnogām, no kurām iegūst izcilus vīnus. Tomēr ar piemērotas šķirnes un tai optimālā teruāra (vīnogulāju dārza) izvēli vien nepietiek. Lai iegūtu labu vīnu, ir nepieciešama vesela un pilnībā nogatavojusies vīnoga. 

Avots: www.daumas-gassac.com

Citiem vārdiem sakot – vīna ražošana sākas jau vīna dārzā. Izšķirošā nozīme ir it visam – stīgu skaitam uz vienu hektāru, kultivācijas veidam, vecumam, izmantotajam mēslojumam, ražas novākšanas laikam un raksturam (ar rokām vai mehāniski), piegādes ātrumam uz vīna darītavu, brāķu noteikšanai. Kontrole notiek valsts līmenī, klasificējot vīnus un norādot uz etiķetēm informāciju. Kontrolējošā institūcija ir INAO (Institut National des Appellations d’Origine).
Francijas vīna dārzu daļa ir sadalīta kontrolētās teritorijās (appellations). Lēmumu par appellation radīšanu pieņem Lauksaimniecības ministrija, tā pieņem arī īpašu juridisku aktu - dekrētu, kas nosaka galvenās prasības, kurām ir jāatbilst vīna ražošanai noteiktajā appellation. Kopumā dekrēts nosaka appellation robežas, atļautās vīnogu šķirnes, to maksimālo ražīgumu, vīnogulāju vecumu (kā likums – ne mazāk kā 4 gadi), augsnes un apakšaugsnes tipu, kurās tās var audzēt, vīna tipu (sausais, deserta, dzirkstošais un tā tālāk), ražojamā vīna krāsu un minimālo spirta saturu.

Francijas vīnu klasifikācija sākās 1855. gadā, kad oficiāli noformēja labākās vīndarītavas Medoc un Sauternes rajonos. Sarakstā iekļuva 61 vīna darītava.Francijas vīniem ir vairākas kategorijas:
- visaugstākā ir AOC (Appellation d'Origine Contrôlée), AOP (Appellation d’Origine Protégée) kontrolētas kvalitātes vīni, kurus stingri kontrolē INAO, pārbaudot appellation, ražotāju, spirta daudzumu, pudeles apjomu, vinifikācijas metodes utt.
Avots: www.daumas-gassac.comFrancijā ir aptuveni 400 AOC, AOP, un tā ir visprestižākā kategorija, kas nosaka franču vīndaru slavu. Katrs no šīs kategorijas vīniem ir unikāls un nevar būt kopēts citur.

AOC, AOP vīniem uz etiķetes ir norādīts:- vīna darītava – parasti tās ir Château, kas burtiski nozīmē pils, bet vīna pasaulē tā ir vīna darītava, saimniecība, kurā taisa vīnu;
- lokālā vieta – apdzīvotā vieta, ciemats, kurā atrodas vīna darītava;
- vīna gads;
- teritoriālā regulācija (appellation) – nosaukums;
- vīnogu šķirne(s);
- kur pildīts;
- alkohola koncentrācija, pudeles tilpums.
Uz etiķetēm daudzi ražotāji liek īpašas atzīmes:
- ražotāja ģerboni, devīzi;
- vai tas ir milezīms (Millesime);
- sens vīnogulājs (Vieilles Vignes);
- kādās mucās izturēts;
- norādīt vīna godalgas, medaļas, goda rakstus, ko vīns ieguvis konkursos;
- u.tml.

AOC, AOP regulācijas ietver:
- Premier Cru - tā klasificē atsevišķus komūnu vīna dārzus, kas izceļas ar stabili daudz augstāku produkcijas kvalitāti. Vīnu nosaukumā, kas ieskaitāmi šajā kategorijā, ietilpst komūnas nosaukums un vīna dārza nosaukums, kas uzsver vīna kvalitāti.
- Grand Cru tās ir komūnas, kurām ir patiešām izcili un diži vīni. Uz etiķetēm pēc teritoriālā regulācijas (appellation) ir norādīts vīna dārza nosaukums un uzraksts ”Grand Cru".

- Tad ir VDQS (Vin délimité de qualité supérieure) – vīni ar garantētiem kvalitātes rādītājiem, bet kuri neatbilst augstākai kategorijai – AOC, AOP. Ar likumu ir stingri reglamentēta ražošanas zona, kultivējamās vīnogu šķirnes un vinifikācijas metodes.

Un zemākās kategorijas vīni masveida ražošanai Francijā:
- Vin de Pays – lokālie vīni, kuriem ir lielāka brīvība, kā AOC, AOP kontrolētajiem vīniem;
- Vin de France – kādreiz tika saukts Vin de Table, kuram nav nosacījumu par vīnogu šķirnēm, vietām u.tml. Šīs kategorijas vīni var tikt izgatavoti no dažādām vīnogu šķirnēm, kas novāktas dažādos Francijas reģionos dažādos ražas gados. Tiek noteiktas tikai rekomendējamās vīnogu šķirnes, ierobežots ražīgums un maksimālais alkohola saturs. Labākie vīndari iziet INAO degustāciju. Visi to nedara, jo degustācija nav obligāta prasība. Šīs kategorijas vīnus iegūst no vīnogām, kas izaudzētas noteiktā teritorijā, kuras nosaukums arī ir šiem vīniem.

Mūsdienās Francijas nozīmīgākie reģioni, kuros tiek gatavoti vīni, ir:Avots:www.wikipedia.org
- Šampaņa (Champagne)
- Bordo (Bordeaux)
- Burgundija (Bourgogne)
- Ronas ieleja, Ronas krasti - (Valee du Rhone, Cote du Rhone)
- Luāras ieleja (Vallee de la Loire)
- Elzasa (Alsace)
- Provansa (Provence)
- Langedoka-Rusijona (Languedoc-Roussillon)

Šampaņa (Champagne)
Kurš gan nav dzirdējis šo vārdu? Kā nu ne, jo šeit tiek ražots viens no slavenākajiem, prestižākajiem un dārgākajiem dzirkstošajiem vīniem pasaulē – šampanietis.

Bordo (Bordeaux)
reģionam raksturīga gan senu vīndaru pieredze, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē, gan arī neatkārtojamais klimats. Pirmā saimniecība šeit tika ierīkota 1550. gadā pilī (Château), lai dižciltīgie vīni būtu veidoti arhitektoniski aristokrātiskā vidē. Šodien šeit ir ap 10000 saimniecības ar saviem unikālajiem vīniem. No šejienes nāk slaveni sarkanvīni no Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc, Medoc un Merlot vīnogu šķirnēm. Avots: www.daumas-gassac.com

Burgundijas (Bourgogne)
reģions nav tik liels pēc platības, tomēr šeit ir dažāda augsne, kas ļauj radīt neatkārtojamus vīnus ar individuālu raksturu. Elitārie vīni nāk tieši no ziemeļiem Côte d’Or (zelta krasts). 13.gs. Klinī (Cluny) un Klodevužo (Clos de Vougeot) klosterī zemi sadalīja dažādos vīnogulāju laukos, jo secināja, ka dažādās klimata nianses un augsne būtiski ietekmē vīna kvalitāti. Galvenā vīnogu šķirne Pinot Noir, Gamay.

Elzasas (Alsace)
reģions ir baltvīnu zeme. Vēsturiski Elzasas ielejā vīnkopību ietekmējuši dažādi nemieri, un tikai pagājušā gadsimta vidū sāka iegūt savu identitāti un kvalitāti. Tagad te var atrast gan sausus, gan elegantus deserta vīnus. Pārsvarā šeit ir baltās vīnogu šķirnes: Riesling, Silvaner, Pinot Blanc, Pinot Gris, Muscat un Pinot Noir.

Luāras ielejā (Vallee da la Loire)
ir gan sarkanie, gan baltie vīni. Tomēr pārsvarā izplatītas baltās vīnogu šķirnes. Piemēram, Chenin Blanc šķirne, kuru šeit kultivē jau kopš 9.gs., no kuras var iegūt plašu klāstu dažādu vīnu – viegli dzirkstošus, kā arī izsmalcinātus deserta vīnus. Jauno vīnu aromāts ir āboli, citrusa augļi, un, vīniem nobriestot, tie veidojas ļoti īpaši. Bieži sastopama ir Savignon Blanc. Savukārt sarkanvīna vīnogas šeit ir Cabernet Franc.Avots: www.daumas-gassac.com Ronas ielejā,

Ronas krastos (Velee du Rhone, Cote du Rhone)
iegūst gan saldus, gan sausus baltos, sarkanos un sārtos vīnus, tomēr ir raksturīgi piesātināti, sīvi sarkanvīni un izsmalcināti baltvīni. Dienvidos pārsvarā tiek audzētas Grenache un Syrah šķirnes vīnogas, no kurām darina tumšus, koncentrētus un augļainus vīnus ar garšvielu un upeņu notīm.

Provansa (Provence)
ir saulainākais reģions ar Vidusjūras klimatu. Šeit pārsvarā ražo rozā vīnus.

Langedoka-Rusijona (Languedoc-Roussillon) ir lielākais Francijas reģions, kurā lielākoties tiek ražoti vīni no Vin de Pays kategorijas. Tā ir izvietota starp jūru un kalniem, tas ir Francijas karstākais vīnkopības reģions. Vīnogulāji ir izvietoti šaurās un stāvās terasēs. Sākumā vienkāršus vīnus, paredzētus lielam patēriņam. Vēlāk sāka audzēt pasaulē zināmas un atzītas šķirnes. Viena no pēdējām, kas guvusi zināmu atpazīstamību, ir Syrah vīnogu šķirne.

Vēl pie reģioniem pieskaitāma arī Francijas dienvidrietumu daļa (Sud Ouest), taču šī reģiona vīni nav tik slaveni kā iepriekšminētie reģioni.

Vīna dārzi ir arī Korsikas salā (Corse), kur ir izdalītas vairākas AOC zonas, tomēr kvalitatīvu vīnu īpatsvars šeit ir mazs.

 


 

MAS DE DAUMAS GASSAC WHITE 0.75 l

Izgatavots no: 25% Viognier; 25% Chardonnay; 25% Petit Manseng; 15% Chenin Blanc und 10% citu vīnogu, tai skaitā Courbu from Bearn, Petite Arvine no Valais, Rhole no Provence, Marsanne no Rhone valley un vēl 10 citas retas šķirnes. Šāda vīnogu buķete dod lielisku aromātu klāstu, kur dominē medus un augļu sukāžu aromātu notis. Tas ir garšīgs pats par sevi, lielisks aperatīvs. Saderēs ar rīvmaizē un sierā ceptām austerēm, apceptu zosu aknu pastēti, gliemežiem krējumā mērcē ar citrusaugiem. Patiesi unikāla pieredze! Ieteicams pasniegt 11°C-12°C temperatūrā. 

 

 MAS DE DAUMAS GASSAC RED 0.75 l

Izgatavots no: 75% Cabernet Sauvignon un 20 citām vīnogām, kā Merlot, Petit Verdot, Pinot Noir, Syrah šķirnes vīnogām.
Lielisks ar pamatēdieniem, sarkano gaļu, medījumu (īpaši briedis vai cūka) un sieriem.
Rekomendē pasniegt  17-18°C temperatūrā. Lai pilnībā vīns atvērtos, to ir nepieciešams dekantēt vismaz 3 līdz 4 stundas pirms pasniegšanas.