Avots: www.larosa.cl

Vīna kultūrā bieži nākas dzirdēt vārdu salikumu – Jaunā un Vecā pasaule. Par Veco pasauli sauc Eiropas vīnkopības valstis, savukārt par Jauno pasauli – visas pārējās vīnkopības valstis pasaulē. Vecajā pasaulē vīnkopības tradīcijas ir vairāk konservatīvas un saglabātas, kādas tās bija senatnē. Jaunajā pasaulē sākotnēji centās ievest labākās vīnogu šķirnes, kā arī piekopt līdzīgas metodes, kādas tās bija Eiropā, tomēr šodien vairāk ir novērota eksperimentēšana un jauninājumu atklāšana. Tas nozīmē, ka klasiskās vīnogu šķirnes ir sastopamas dažādās pasaules valstīs, tāpat radušās arī jaunas šķirnes, kuras ir raksturīgas konkrētajiem reģioniem, kuru nav Eiropā. Gadiem ejot, Jaunās pasaules vīni tika kultivēti un tie sāka iegūt tādas pašus vai pat augstākus novērtējumus par Vecās pasaules vīniem. Tāpēc šodien veikalos Jaunās pasaules vīnu klāsts apjoma ziņā ir līdzīgs Vecās pasaules vīnu klāstam.

Protams, lielākās vīna eksportētājvalstis, kā arī pēc tirgus vērtības, ir Vecās pasaules līderi – Francija, Itālija un Spānija. Tomēr aiz šīm lielvalstīm gan eksporta, gan tirgus apjoma ziņā uzreiz ierindojas Jaunās pasaules valsts – Čīle (avots worldpopulationreview). Iespējams tāpēc, ka vīnkopības aizsākumi Čīlē meklējami pirms aptuveni gandrīz pus gadu tūkstoša. Kā pirmais vīnogulājs nonāca Čīlē, par to vēl vēsturnieki strīdas. Skaidrs ir tas, ka tos ieveda spāņi. Vēlāk, jau 1555. gada 9. martā ir datēts dokuments – Čīles vīnu dzimšanas akts, kas arī acīmredzot veidoja pirmsākumus Čīles vīnkopībai.
Avots: www.larosa.cl

1855. gadā Liverpūlē kāds Čīles vīns ieguva zelta godalgu. Pēc tam Čīles vīnkopībā bija gan pacēlumi, gan kritumi saistībā ar daudziem apstākļiem – ekonomika, politika un klimatiskie apstākļi. Un 1973. gadā, kad pie varas nāca Augusto Pinočets (Augusto Pinochet), sākās vīnkopības industrijas atjaunošana un sakārtošana.

Čīlē klimats ir ļoti līdzīgs Vidusjūras klimatam – augsne, saule, siltums un ūdens, kas ļauj vīna dārziem attīstīties. Vīna dārzi pārsvarā ir ielejās ar zemiem pakalniem. Līdzīgi kā dažās Vecās pasaules valstīs, vīna darītavu nosaukumi bieži sākas ar vārdu “ieleja”. 1995. gadā Čīlē likumdošana noteica vīna klasifikācijas sistēmu un kontrolētos nosaukumus. Tika noteikti 5 vīndaru reģioni, kurus iedalīja 13 apakšreģionos, kurus attiecīgi iedalīja zonās un jau sīkāk rajonos.

Visi vīni tiek iedalīti 3 pamatkategorijās:Avots: www.larosa.cl

- Vinos con Denominacion de Origen – kontrolējamās izcelsmes vietas vīni ir augstākā kategorija, kas ražoti tikai no likumā minētajām vīnogu šķirnēm, kuras aug kādā no 5 vīndaru reģionu teritorijām. Uz vīnu etiķetēm obligāti figurē uzraksti: vīna izcelsmes vieta, vīnogu šķirne, ražas novākšanas gads un vieta, kur vīns pildīts pudelēs. Noteikumi paredz, ka vismaz 75% vīna jābūt ražotiem no vīnogām, kas tiek audzētas konkrētā reģiona teritorijā. Vīns var tikt ražots tikai no atļautajām vīnogu šķirnēm, kuru saraksts ar gadiem mainās.

- Vinos sin Denominacion de Origen – nekontrolētas izcelsmes vietas vīni. Šī ir zemāka kategorija, kurā ietilpst vīni, kas ražoti no klasiskajām vietējām vīnogu šķirnēm, kuras aug visā Čīles teritorijā. Uz nekontrolējamās izcelsmes vietas vīnu etiķetēm var norādīt tikai ražotāja nosaukumu, vīnogu šķirni, ražas novākšanas gadu. Jebkādas atsauces uz izcelsmes vietu, norādes uz kādu no vīndaru reģioniem, kas noteikts likumā, ir nelikumīgas.

- Vinos de Mesa – galda vīni. Uz etiķetes var norādīt vīndara zīmolu, lietošanas rekomendācijas, nav atļauts norādīt vīnogu šķirnes, ražas gadus, kā arī pieminēt reģiona nosaukumu.
Tādu vārdu izmantošana uz etiķetes, kā Reserva, Grand Reserva, Reserva Especial nekādi netiek regulēta. Tas tikai norāda, ja konkrētais ražotājs vēlas akcentēt kādu vīnu, ka vīna izgatavošanai ir pieliktas papildu vai īpašas pūles.

Avots: www.larosa.cl

Šodien viena no lielākajām un senākajām Čīles vīndarītavām „Viña La Rosa” ir dibināta 1824. gadā. Turīgs Čīles kalnraktuvju īpašnieks, kurš bija paradis regulāri iepirkt lielu daudzumu vīna no Francijas, nolēma sūtīt savu dēlu Gregorio Osu meklēt vīnogu audzēšanai piemērotas teritorijas un dibināt savu vīndarītavu. 

Avots: www.larosa.cl

Dibinātāji izvēlējās Rapelas reģionu un Kačapoalas (Cachapoal) ieleju Čīles centrālajā daļā, 120 kilometru no Santjago. Tas ir viens no vēsturiskajiem vīna reģioniem, kur ir ļoti labi apstākļi vīnogu audzēšanai. Kačapoalas ielejā „Viña La Rosa Cornellana” un „La Palmería de Cocalán” īpašumi ir kalnu aizsegā un pasargāti no aukstajiem Klusā okeāna vējiem, savukārt „La Rosa Peumo” īpašums atrodas līdzenumā pie Kačapoalas upes, kur ir izcila vieta balto vīnogu audzēšanai.

Hosē Ignasio Kansino (José Ignacio Cancino) ir galvenais „Viña La Rosa” vīndaris, kura vadībā strādā 70 kvalificētu speciālistu komanda, ko Čīles lielākais laikraksts „El Mercurio” ir nodēvējis par Čīles jauno vīndaru sapņu komandu. Viņu izveidotie vīni ir saņēmuši dažādas balvas vissvarīgākajās starptautiskajās izstādēs: trīs zelta medaļas Vācijas „Mundus Vini”, zelta medaļu „Japan Wine Challenge”, divas lielās zelta medaļas un zelta medaļu „Seléctions Mondiales de Montréal”, zelta medaļu „International Wine Challenge”, „Decanter World Wine Awards” un lielo zelta medaļu „Vinitaly”.
Visi „Viña La Rosa” vīni var lepoties ar uzrakstu estate grown un estate bottled uz etiķetes – ja salīdzinām ar Franciju, tad to varētu pielīdzināt augstākajai - AOC vīnu kvalitātes kategorijai.

 


 

La Capitana Carmenere

Lielisks salikums “La Capitana Carmenere” ar Viña La Rosa šefpavāra Danielas Fadas (DANIELA FADDA) ieteikto recepti: Pasta ar avokado pesto, saulē kaltētiem tomātiem un olīvām >>> 

Avots: www.larosa.cl

 

 


 

La Palma Chardonnay Reserva 


Kā arī "La Palma Chardonnay Reserva” un ar recepti: Baltās zivs (alternatīva: garneles vai lasis) ceviche ar citrusaugļiem, dzelteno papriku un biešu mērci

Avots: www.larosa.cl