Ja katrai valstij ir kaut kā vairāk nekā citai – tad Spānijai ir vislielākās vīnogulāju platības, salīdzinot pat ar tādām vīna lielvalstīm kā Francija un Itālija. Savukārt Spānijā ir karstāks un sausāks, kas samazina ražu.Avots: www.hermanoshernaiz.com
Spānijas vīnu reģionu robežas ir striktas. Vīna kvalitātes kontroli, uzraudzību katrā reģionā nosaka oficiālās institūcijas/padomes - Consejo Regulador de la Denominacion de Origen. Vīna atbilstību normām un prasībām apliecina oriģinālais numurs uz etiķetes, ko piešķir, stingri kontrolējot vīndaru saimniecības saražoto pudeļu skaitu.
Spānijas vīnu aizsardzība un kvalitātes kontrole aizsākās 1891. gadā. 20. gs. sākumā tika noteiktas konkrētas robežas un reģioni, kuriem ir tiesības uz Denominacion de Origen (DO). DO vīni ir augstas kvalitātes vīni, ko varētu pielīdzināt Itālijas DOC (Denominazione di Origine Controllata) kategorijas vīniem.
Spānijā 90. gados tika radīta augstāka kategorija Denominación de Origen Calificada (DOCa). Lai vīns iekļūtu šajā kategorija, ir jābūt vismaz 10 gadiem DO kategorijā, to ir jāražo un jāpilda pudelēs konkrētajā reģionā, vīna cenai ir jābūt būtiski augstākai nekā DO vīniem. Spānijas DOCa kategorijas vīnus varētu pielīdzināt Itālijas DOCG (Denominazione di Origine Controllata e Garantita) vīniem. Patlaban DOCa kategorijas vīnus piedāvā divi reģioni – Rioha (Rioja) un Priorat. Interesanti, ka slavenākais vīna reģions Rioha (Rioja) DO tika iekļauts tikai pēc 2. Pasaules kara.
Avots: www.hermanoshernaiz.com
21.gs. sākumā izveidoja vēl augstāku un prestižāku vīna kategoriju Vino de Pago (VP), kur tiek ievēroti īpaši apstākļi konkrētajam reģionam, arī visam procesam ir jānotiek saimniecībā.
Tad ir zemākas kategorijas vīni Vino de Calidad con Indicación Geográfica (VC), kuri skaitās tāds kā pakāpiens pirms iekļūšanas DO kategorijā.
Un vēl zemākas kategorijas – Vino de la Tierra (VT), Vino de Mesa (VdM).

Tātad Spānijas vīnu klasifikācija, sākot no augstākā:
1. Vino de Pago (VP)
2. Denominación de Origen Calificada (DOCa)
3. Denominacion de Origen (DO)
4. Vino de Calidad con Indicación Geográfica (VC)
5. citi

Izturot vīnu ozolkoka mucās, uz etiķetes norāda arī tā vecumu: 
- Joven – jauns vīns, kurš nonācis veikalā pēc dažiem mēnešiem.
- Crianza, Roble, Barricado, Semi – vīns nostādināts mucās gadu un tikpat ilgi pudelēs izturēts. Baltvīniem tas ir pusgads. Ir vīndari, kuri norāda konkrētu laiku uz etiķetes.
- Reserva – sarkanvīns pavadījis vienu gadu mucā, divus gadus pudelē.
- Grand Reserva – sarkanvīns mucā divus gadus, pudelē 3 gadus. Dažiem vīndariem ir paaugstinātas nostādināšanās baltvīns – pusgads mucā un 3 gadus pudelē.
Regulācija nosaka minimālo nostādināšanās laiku, tomēr daudzi vīndari to pagarina un veido vīnu ar individuālajiem raksturojumiem.

Avots: www.hermanoshernaiz.com

Par vīnogām:
Spānijā ir vairāki simti vīnogu, no kurām padsmit tiek uzskatītas par galvenajām un tieši spāņiem raksturīgajām. Par labākajām to starpā ir atzītas Tempranillo un Garnacha sarkanās šķirnes. Vēl tādas kā Tinto de Toro, Graciano, Bobal, Monastrell, Mazuelo.
Spānijā arī labi ieaugušās Francijas vīnogu šķirnes – Cabernet Sauvignon, Merlot un Syrah.
Balto vīnogu šķirņu starpā dominē divi spāņu labākie pārstāvji – Albarino un Verdejo. Tāpat vērts pieminēt Airen, Alarije, Viura, Macabeo.

 

Mūsu vīnzines iesaka: 

 


FINCA LA EMPERATRIZ CRIANZA 0.75 l

 

 


EL JARDIN DE LA EMPERATRIZ RIOJA WHITE 0.75 l