avots: https://kloster-eberbach.de/de

 

Vīnus var skatīt dažādi – baltie, sarkanie, deserta, dzirkstošie, vīnogu šķirnes, saderība ar ēdieniem u.tml. Tomēr, ieejot veikalā, pārsvarā vīni izvietoti pa valstīm, vīna reģioniem. Katrai valstij ir savas regulācijas un konkrēti vīnu standarti. Vīns ir ļoti uzraudzīts produkts, ko pārsvarā veic valsts institūcijas. Tā kā ticamība ir augsta. Cits jautājums, vai vīna baudītājam ir zināšanas par to, kas ir Appassimento, ar ko Champagne atšķiras no Crémant, vai Prosecco no Cava, kas ir Reserve, ko nozīmē sertifikāts uz pudeles DOCG vai DOC. Katrā valstī, reģionā ir savas īpatnības, kur vislabāk tiek audzēti un darināti konkrēti vīni. Nu – lai nemeklējam kādā valstī vai reģionā to, kā tur nav. Tāpēc turpmāk par valstīm, vīnu reģioniem.

Sāksim ar Veco pasauli – Eiropu un augšgalu – ziemeļu pusi. Literatūrā pavīd tāds uzskats, ka 51. platuma grāds ir tālākā ziemeļu robeža, kur var nodarboties ar vīnkopību. Protams, ir izņēmumi, un ir daudz piemēru, kur ar vīnkopību nodarbojas vēl tālāk uz ziemeļiem. Tomēr, ja runa ir par vīnkopībai piemērotu klimatu, tad Vācija atrodas uz šīs robežas. Neskatoties uz to, sistemātisku vīna darīšanu upju Mozeles un Reinas reģionos aizsāka jau senie romieši p.m.ē. Mūsu ēras sākumā ar vīna darīšanu nodarbojās klosteros. Viens no slavenākajiem ir Eberbaha klosteris (kloster-eberbach.de/de), kas XII gs. kļuva par vislielāko un slavenāko vīna ražošanas centru Eiropā. XVIgs. vīna dārzi aizņēma 300 tūkstošus hektāru.

 avots: https://kloster-eberbach.de/deŠodien tikai ap 100 tūkstošiem hektāru. Salīdzināšanai: citās Eiropas valstīs vīnadārzu aptuvenā platība tūkstošos hektāru ir – Spānija tuvu 1000, Francija 800, Itālija 700, Portugāle 200, Austrija 50 (avots: 2019 Statistical Report on World Vitiviniculture, International Organisation of Vine and Wine Intergovernmental Organisation). Tādā veidā Vācija ir viena no mazākajām vīnkopības valstīm Eiropā. Kāpēc 3x samazinājās  vīnadārzu platība? – iemesli: klimata pasliktināšanās, nebeidzamie kari un tajā laikā visur esošā filoksēra (augu parazīts). Tikai pagājušā gadsimta 60. gados vācu vīnkopība sāka atkopties. To sekmēja arī mūsdienīgas vīnogu audzēšanas metodes, jaunas šķirnes, kuras spēja izturēt bargas ziemas un dot labu ražu. Vēl vīndari sāka arī daudz vīnu eksportēt uz citām valstīm.

Runājot par vīna klasifikāciju Vācijā, tad pamatā ir vīnkopības un vīna darīšanas reģioni. 1971. gada likumā (papildināts 1994. gadā) ir noteikti 13 vīndaru reģioni: Ahr(Āra), Mittelrhein (Vidējā Reina), Mosel – Saar – Ruwer (Mozel-Sār-Ruver), Rheingau (Reingau), Nahe (Nae), Rheinhessen (Reinhessen), Franken (Frankonija), Hessiche Bergstrasse (Hesišše Bergštrāse), Rheinpfalz (Reinpfalca), Wurttemberg (Vjurtemberga), Baden (Bādene), Sachen (Saksonija), Saale – Unstrut (Zāle-Unštrut).

avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Weinbau_in_Deutschland

85% Vācijas vīnu ir baltvīni – augļu garšas, parasti pussausi vai saldi ar zemu alkohola saturu, tos reti iztur ozolkoka mucās. Šķirne, kas vislabāk jūtas un tāpēc arī aizņem 1/5 daļu no visu vīna dārzu platībām, ir Riesling. Vēl ir arī cits šķirnes, kuras labi aug šajā klimatā: Muller Muller-Thurgau, Sylvaner, Kerner, Scheurebe, Rulander, Pinot Gris, un sarkanajām: Spatburgunder, Pino Nuar un Trollinger.

 

Saskaņā ar likumu Vācijā vīnu iedala 4 kategorijās:

- Deutscher Wein – zemākais līmenis, vienkārši vīni, galvenokārt patērē Vācijā, maz tiek eksportēts.

- Deutscher Landwein – jābūt vismaz 0,5% alkohola satura, jābūt kādam no norādītajiem vīna apgabaliem.

Un vīni, kurus var atrast mūsu veikalu plauktos:

- Qualitätswein besttimmer Anbaugebiete (QbA) – kvalitatīvi vīni, kuriem jāievēro reģionālie likumi, ir komisija, kas to pārbauda. Tas garantē, ka vīns ir no konkrēta reģiona, konkrētām vīnogu šķirnēm ar konkrētu gatavību, lai būtu kvalitatīvs vīns.

- Qualitätswein mit Prädikat (QmP) – vīni ar īpašām īpašībām, kuri tiek iedalīti vēl sīkāk pēc cukura daudzuma vīnogu novākšanas brīdī.

Vācu vīni tiek klasificēti pēc vīnogu augļu brieduma pakāpes ražas novākšanas periodā, ko nosaka pēc cukura līmeņa augļos. Šo sistēmu izstrādāja fiziķis Ferdinands Oeksle (Ferdinand Oechcle; 1774 – 1852 ), un tagad augļa brieduma pakāpe tiek fiksēta grādos Oe, ko pieprasa Vācijas likums attiecībā uz vīnu. Katrai vīna kategorijai ir noteikts savs nepieciešamais Ое līmenis. 

Oe sistēma norāda uz cukura līmeni augļos uz ražas novākšanas brīdi, bet ne cukura saturu vīnā. Zema Ое gadījumā cukurs, kas atrodas vīnogu augļos, var tikt gandrīz pilnībā pārstrādāts fermentācijas procesā. Tāpēc, ne jau nejauši vācu vīndari koncentrē savas pūles uz pussauso, pussaldo un saldo vīnu izgatavošanu. Šajos vīnos skābumu sabalansē paaugstināts cukura un alkohola saturs. Metode, ar kuras palīdzību tiek izgatavoti tādi vīni, tiek saukta par  sussreserve (salduma rezerve). Izmantojot to,  vīndaris, pirmkārt, iegūst pilnīgi sausu, mazalkoholisku vīnu ar augstu skābuma līmeni. Bet pirms tāda vīna ražošanas viņš atstāj nelielu  daudzumu vīnogu sulas, kas netiek pakļauta fermentācijai. Tad viņš sajauc sauso vīnu ar sulu. Sula (sussreserve) nodod tajā esošo cukuru vīnam. Vairums vācu nedārgo vīnu, piemēram, Liebfraumilch, tiek ražoti tieši ar tādas metodes palīdzību. Tie ir viegli, ar augļu garšu un patīkamu saldumu. Tagad Vācijā kļuvuši populāri sausie (trocken) un pussausie (halbtrocken) vīni.

Tā kā Vācijas vīnu klasifikācija laikam ir vissarežģītākā salīdzinājumā ar citu valstu klasifikācijām, tad bez pāris vīna pudelēm skaidrībā tikt būs grūti. Tā kā šis arī būs lasītāju mājasdarbs :))))
Turpinājums par Vācijas vīniem>>>


 

PETER & PETER RIESLING 0.75 l

Kvalitatīvs vācu sausais baltvīns no slavenā Mosel vīnu reģiona, veidots no aromātiskajām Riesling vīnogām. Svaigs, elegants un līdzsvarots vīns ar persiku un aprikozu aromātiem. Tas lieliski papildina zivju ēdienus, jūras plati, putna vai baltā medījuma gaļas ēdienus. Ideāls kā aperitīvs. Pasniedzams atdzesēts līdz 10-12 grādiem.

Pirkt tūlīt: Peter&Peter Riesling >>>

 

PETER & PETER PINOT NOIR 0.75 l

Kvalitatīvs vācu sausais sarkanvīns no slavenā Pfalcas (Pfalz) vīnu reģiona, veidots no Pinot Noir šķirnes vīnogām. Šo eleganto vīnu ar augļaino buķeti papildina meža ogu aromāti. Noapaļota garša ar jāņogu, ķiršu un ozola notīm. Ieteicams pasniegt 14-18°C grādu temperatūra ar grilētu gaļu, gaļas mērcēm un cietiem sieriem.

Pirkt tūlīt: Peter & Peter Pinot Noir >>>

Iepirkties e-veikalā - produktu katalogs vinuoutlet.lv >>>