Avots: www.mezzacorona.it

Cik vīnogu šķirnes vari nosaukt? Un par cik šķirnēm vari kaut ko pastāstīt? Viens zinās pāris šķirnes, cits pāris desmitu, kāds varbūt arī varēs tūkstoti nosaukt. Bet pasaulē ir vairāki tūkstoši vīnogu šķirņu. Vai tās visas ir jāzina? Nav īsti vajadzības, jo  aptuveni pāris desmiti vīnogu šķirņu veido ap 9/10 no visa saražotā vīna.

Vīnogu šķirne ir un paliek būtiskākais faktors, kas nosaka vīna smaržu, garšu un citus raksturlielumus, tāpēc parasti viens no pamanāmākajiem uzrakstiem uz vīna etiķetes ir vīnogu šķirne. Protams, ietekmē augsne, klimatiskie apstākļi, veids, kā un kad novāc, kur novāc vīnogas, kāda ir vīndara “recepte”, tomēr galvenais ir un paliek vīnogu šķirne.

Lielākā daļa vīnogu šķirņu radušās Eiropā. Un tikai vēlāk tās parādījās citur – Jaunajā pasaulē. Tāpēc patlaban populāras vīnogu šķirnes ir sastopamas gandrīz visos pasaules reģionos. Bieži pat sen aizmirstas šķirnes, aizvedot uz Jauno pasauli, varēja iegūt jaunu popularitāti.

Labi. Skaidrs ir viens, ka visas vīnogas ir ogas, bet ne visas ogas ir vīnogas :))). Un visas vīnogas iedalās tikai divās grupās – sarkanās (gatavo sarkanvīnu) un baltās (gatavo baltvīnu). Viss vienkārši. Ja zinām, ka no Cabernet Sauvignon gatavo sarkanvīnu, bet no Sauvignon Blanc – baltvīnu, ir labi! Un, ja zinām pāris šķirņu nosaukumus, tad varam jau justies kā vidusmēra eksperts! Tāpēc uzrakstīšu pāris populārās šķirnes.

SARKANIE

Avots: www.mezzacorona.it

Barbera – Pjemonta, Itālijā, varētu būt šo vīnogu dzimtene, kur šīs šķirnes vīnogas arī aizņem vislielākās platības. Mazāk tanīnu/miecvielu (vielas, kas atbild par vīna “sausumu”), bet vairāk skābuma. Buķetē – skābie ķirši, krustnagliņas, tabaka, meža ogu ievārījums. No šīs vīnogu šķirnes varam baudīt gan jaunus un vieglus vīnus, gan kreftīgus.

Cabernet Sauvignon – aizsākumi meklējami Bordo, Francijā. Augsts tanīnu saturs, var ilgi glabāt, jo novecošana notiek ļoti lēnām. Ir augsts skābes saturs, buķetē – upenes, ciedrs, melnie pipari. Bieži šo spēcīgo sajauc ar maigākām vīnogu šķirnēm (Merlot, Malbec u.tml.), veidojas izteiksmīgi vīni ar spēcīgu struktūru.

Dolcetto – arī nāk no Pjemontas, un sastopamas tikai dažās tās provincēs. Maz skābes, ļoti maigs vīns. Pēcgaršā lakrica un mandeļu aromāts. Šos vīnus rekomendē lietot jaunus, jo pirmajos 2 gados tie sniedz pašu labāko.

Malbec – kādreiz populāra Bordo, Francijā, bet šodien to visvairāk audzē Argentīnā. Arī Čīlē ir sastopama šī šķirne, tomēr šeit sanāk sūrāki vīni nekā Argentīnā. Šo šķirni var sastapt arī Itālijā un Dienvidāfrikā.

Merlot – visvairāk audzētās vīnogas Bordo, Francijā. Šķirne nogatavojas ātri un ir ražīga. Parasti šajos vīnos ir augsts alkohola saturs. Buķetē – plūmes un garšvielu toņi. Pāris gadi ir vajadzīgi, lai šāds vīns būtu gatavs dzeršanai.

Pinot Noir – iespējams, ka senākā vīnogu šķirne, tomēr ļoti prasīga pret vīnogulāju atrašanās vietu un vīna darīšanas tehniku. Dzimtene Burgundija, Francijā, un šodien sastopama gandrīz visur. Raksturīga burgundiešu sulīgi sarkanā krāsa, buķetē – kazenes, skābo augļu dominance.

BALTIE

Avots: www.mezzacorona.it

Chardonnay – parasti darina sausos baltvīnus. Šampanieša galvenā sastāvdaļa ir tieši šī vīnogu šķirne. Svaigums un augļu garša + noturīga pēcgarša, un negatavu svaigo ābolu aromāts.

Grüner Veltliner – Austrijas vīnogu šķirne, ražīga, izturīga, iespējams, ka tāpēc arī populārākā šķirne. No šīs šķirnes darina gan vienkāršus galda vīnus, gan ļoti labus un starptautiski atzītus vīnus. Garšas ziņā daudzi eksperti tos pielīdzina Elzasas vīniem. Tomēr tipisks šo vīnogu vīns ir ļoti klasiski sauss ar mazliet piparotu garšvielu toņiem. Labākais laiks šādam vīnam ir pirmie 2-3 gadi.

Riesling – pārsvarā kultivē Vācijā, Austrijā un Francijā (Elzasā). Ogas ir maziņas, apaļas, tomēr tiek uzskatītas par “karalienēm”, jo pielietojuma spektrs ir ļoti plašs. Izsmalcinātajiem, elegantajiem vīniem ir augsts skābes saturs, tos var uzglabāt ilgi, un pēc vairākiem gadiem tie būs pārsteidzoši svaigi. Buķetē – persiki, āboli, citruss, rožlapas, medus un tikko pļauta zāle.

Sauvignon blanc – tiek iegūti sausie baltvīni, ko grūti būs sajaukt ar citas šķirnes vīnogām. Vīns ir pilnasinīgs un spēcīgs, atspirdzinošs aromāts. Var just marakujas, citrusu, jāņogu nianses. Parasti labāko no šīm vīnogām iegūst, audzējot ne pārāk karstos apvidos, lai nezaudētu šo svaigumu un garšu aromātus.

 Avots: www.daumas-gassac.com

  


 

 

 

Iepirkties e-veikalā - produktu katalogs vinuoutlet.lv >>>