Ceļojot pa vīnkopības valstīm, esam nokļuvuši līdz Argentīnai, kur kopumā saražotā vīna daudzums litros ir lielāks nekā Čīlē, tomēr kopējā tirgus daļa un eksports ir būtiski mazāks. Fokuss ir uz apjomu, nevis uz kvalitāti. Tas skaidrojams ar to, ka Argentīnas vīnu reputācija nav tik slavena un augsta kā Čīles vīniem. Vīna darīšanas pirmsākumi Argentīnā meklējami 16. gs. vidū, kad atveda pirmās vīnogas no Eiropas un sāka tās kultivēt. Kad 18. gs. sākās aktīva imigrantu plūsma no Eiropas – Itālijas, Spānijas un Francijas, daudzi neaizmirsa paņemt līdzi pa kādai vīnogu stīgai no dzimtenes. Gadiem ritot, Argentīnas vīni tā arī īpaši nepacēlās augstāk par galda vīnu kategoriju. Un tikai 20. gs. 90-tajos gados Argentīnā sāka pievērsties nopietnā vīna darīšanai, tad varēja sākt sacensties ar Čīles vai pat Eiropas vīniem, jo veiksmīgi tiek kultivētas gan sarkano, gan balto Eiropas vīnogu šķirnes. Viens no trumpjiem ir Malbec šķirnes vīnogas, kuru dzimtene ir Francija, bet tieši Argentīnas klimatā un teruāros tās atklāj vislabākās īpašības. Eksperti šos vīnus raksturo kā koncentrētus un pikantus, kuri bieži apsteidz pat Bordo etalonu.
Argentīnā ir 10 vīndaru reģioni, no kuriem galvenais ir Mendoza, kurā arī koncentrēti 2/3 vīnadārzu un saražotā vīna apjoma. 1999. gadā Argentīnas senāts pieņēma likumu par vīna klasifikāciju, kur fokuss bija izcelsmes vieta un vīnogu kvalitāte. - Augstākā: La Denomination de Origen Controlada (DOC) – pēc izcelsmes kontrolējamie vīni. - La Indication Geografica(IG) – vīni ar noteikta ģeogrāfiskā reģiona norādījumu. - Indication de Procedencia(IP) – vīni ar kopējās jeb vispārējās izcelsmes vietas norādījumu. Kaut arī valstī nav šī likuma kontroles mehānisma, tomēr uz etiķetēm norādītā informācija par izcelsmes vietu un vīnogām ir ticama. Par vīna kvalitāti liecina uzraksti uz etiķetēm: - Reserva – vīns ar ilgu nostādināšanas laiku ozolkoka mucās. - Vino Fino – izsmalcinātas garšas vīns, kas nedaudz nostādināts. - Vino de Mesa – vienkāršs galda vīns.
Vīndarītava „Bodega Norton” ir ceturtā lielākā vīna ražotāja Argentīnā. Vīndarītavas pirmsākumi ir meklējami 1895. gadā, kad angļu inženieris Edmunds Džeimss Palmers Nortons ieradās Mendozā un iestādīja no Francijas atvestos vīnogulāju stādus. „Bodega Norton” bija pirmā vīndarītava Mendozas upes ielejas dienvidu daļā, ko mūsdienās uzskata par labāko vīna reģionu. „Bodega Norton” saražo 75 % visa reģiona vīna. Prestižais „Wine Spectator” šo vīndarītavu ir atzinis par labāko Argentīnā.
Piedāvājam Bodega Norton Altura Malbec vīnu no 20 gadus seniem vīnogulājiem, kuri audzēti 1300 m augstumā. Fermentācijas process – trīs dienu aukstā (8–10 °C) macerācija, tad vairāku dienu raudzēšana ar dabiskajām baktērijām 20 °C. Tad notiek vīna izturēšana franču ozolkoka mucās vienu gadu. Tikai tad vīnu pilda pudelēs un iztur vēl vismaz pusgadu. Vīndara komentārs: “Intensīvs augļu aromāts ar izcilu līdzsvaru. Izcils vīns, kurš harmoniski raksturo ekstremālos augšanas apstākļus teruārā”. Var uzglabāt līdz 8 gadiem.